Ziemas cope ar Praktik eholoti.
Ziemas cope ar Praktik eholoti - pastāstiņš par izklupienu brīvdienās :)Kā vienmēr – pirms brīvdienām lielais jautājums – KURP DOTIES?Pērnā gada beigas bija gana interesantas, jo izdevās gan pa ledu izcopēties un skaistus asarus pavilkt, gan vecgada dienās arī no laivas vēl paspiningot J, Tā pēc zināma copes sāta sajūtas jau iestājusies un bijām gana izvēlīgi kļuvuši. Skaidrs, ka – uz ledu. Skaidrs, ka ledus, tur kur gribam ķert – Lielupe, Daugava, Ķīšezers, Baltezeri un citi lielie pie-Rīgas ūdeņi – vienkārši ir ļoti slikts vai nav nemaz. Šogad arī Vidzemē sala savādāk, piemēram – Kāla ezerā vēl pāris pleķi viļņojās un sniega virsū gana – tātad riski netikt tur kur gribās – ļoti augsti. Talkā mums nāca Māris Olte ar savu uzaicinājumu vienu mazu uzpludinājumu notestēt, asari esot līdz gramiem 800, tik jāpierunā. Cik tālu? Bišķīt aiz Ērgļiem. Nu OK, uz šogad ļoti populāro Alūksnes ezeru tomēr ir tālāk, uzcopēsim kopā ar Māri J Ceļamies piecos, startējam sešos, līdz Ērgļiem stunda ar kapeikām, satiekam Māri, vēl tāds gabaliņš, un gabaliņš, un tad vēl pagrieziens…. OK :) Gandrīz kā līdz Alūksnei :) , bet – esam klāt, jau krietni gaišs. Uzpludinājums interesantas formas, ir saliņas, ir asas kantes. Nu ko – izklīstam! Pēc kāda stundas – katram kaut kas ir, bet lielāki par gramiem 150 nav neviena, ne ko nobildēt, ne ko apēst :(
Copes rutīna.
Urbjam, urbjam, šancējam – Praktik ik pa brīdi kādu interesentu atrāda, bet trekna nekā. Pamazām sāk nomākt pamata definīcija – mazajos ezeriņos copē ar dzelžiem viss beidzas pirmajās 3 nedēļās pēc ledus uzsalšanas, pēcāk pa retam izšauj, bet tā ir tikai veiksme.Turpinām meklēt veiksmi, zivis pašam nevajag, tāpēc visu noķerto laižu vaļā, nekā īsti ēdama jau arī nav. Atkal satiekamies riņķojot, Māris saka, ka zivis vajag ņemt, viņam vajag. OK – ja vajag, tad vajag. Ziemas cope ar Praktik eholoti - vajag meklēt bildi!Paurbjos pa seklākām vietām – atsaucība niknāka, izlec viens 200-nieks, daži 120-150 gr ekesmplāri, parādās cerība uz kādu smukāku strīpani, turpinu urbt to kanti tālāk, bet – Praktik bilde apklust – attiecīgi – arī copes beidzas un taisos meklēt jaunu atslēdziņu citā rajonā, bet zvana Māris – tādi simtnieciņi esot pavērušies visai raiti – OK, aizčāpošu ciemos, barā jautrāk, drīz vakars.
Māris ar Kristiānu ieurbušies tur, kur gandrīz biju jau mēģinājis, metrus 30 nebiju aizkļuvis līdz tam placītim, bildes nebija vispār.
Fināls :)
Ok, virsū nekad neurbjos – izvēlos virzienu un fiksus 6 caurumus zig-zagā. Pirmais – sīkie ekrānā nāk, bet – baigi sīkie, tādi nekvalificējas izstrādei. Otrajā caurumā viena svītra jau izskatījās interesantā izmērā, bet – uzvilkt stīgas šiem neizdodas un – bez pieskāriena – ejam uz trešo. Ielaižu sudrabiņu – nelaižu līdz lejai, paraustu – āha! Te būs kautiņš, jo kādi 3-4 reizē rauj augšā pie bļitkas :) Pēc ceturtā asarīša izvelku Praktik devēju ārā no āliņģa – nav vairs jēgas, esmu savācis baru ar interesentiem, ekrānā brīvas vietas nav, viss melns, atliek tikai turēt stīgas uzvilktas. Pēc kāda desmitā asarīša – bļitka vairs nav jārausta – tikai pareizi jāielaiž āliņģī, lai aiziet maksimāli prom, belzieni seko pat grimšanas laikā. Mazie “Melnie Akmenīši” J Lielākus par 300 gramiem gan piešņākt neizdodas, tomēr – process rit raiti, Mārim būs ko vārīt un kūpināt, pats sašķiros, ko ņems un ko atlaidīs, jo asarēnus metu ūdens peļķē uz ledus, visi nebojātie būs dzīvotāji, acis neapsals. Māris pamanījis, ka vicinu rokas – pienāk klāt un iefilmē mazu sižetiņu. Paldies, Māri. Parasti neviens nefilmē, kad zivis ķeras :)https://www.facebook.com/2084915671778556/videos/374768333089567/Netālu Krists strādā ar šķērseni, Nemo arī māna ārā strīpainos.https://www.facebook.com/2084915671778556/videos/384534788960807/ Pēc kādām 20 minūtēm “melnie akmeņi” pārvēršas par parastiem un cope sāk pierimt. Izdodas vēlreiz uzkurināt katliņu, bet – pieci rindā vēl izlec un – šis āliņģis ir izstrādāts. Nākamā – vilkās, bet neuzvilkās, aiznākamā – 5 uzvilkās. Pēc tam – ej kur gribi – bilde švaka, skaņa smalka. Tad apklust pavisam.
Epilogs.
Ko noteikti ir vērts atcerēties bļitkotājiem – kad sākās “melnie akmeņi” mīnus grādos – pieskatiet makšķerītes spolīti. Ja tam standartiņam pa vidu būtu gadījies “valis”, tad mana 0.14 notrinkšķētu un – atā! Vicinoties un ņemoties – spolīte bija tā aizsalusi, ka nācās krietni pabakstīties, lai ledus klučus no tās izgrauztu J , kur nu vēl vienkārši iztīt….Visas zivis uz mazas bļitkiņas, “šilovenītes”. Kristam uz 5 cm balansiera arī labi gāja. Laikam vienkārši uz “žoriku” trāpījām J.Mārim tikai smuki spainīši ar kūpināmiem un cepamiem asarēniem, mums – jauna pieredze jaunā vietā un kārtējais apstiprinājums – Ziemas cope ar Praktik eholoti - meklē bildi!Ne asakas!
