PredatourTour Sweden 2022

Predatortour Sweden 2022 JugisPRO Eholotes.lv atskaite

Ievads.

Lielo zivju ķeršana ir atkarība. Īpaši iespaidīga tā ir Vanern ezerā, Zviedrijā, kur ūdeņi plaši, mainīgi, straumes lielas un zivis ļoti spēcīgas. Šis ūdens spēj pārsteigt pilnīgi negaidot un dažādās nominācijās.

Noteikumi vienkārši – ķērām 3 dienas, kopā ieskaitē iet 6 līdakas, kad ir 6 ieskaites zivis – saņme 1000 punktu bonusu. Šis formāts ir ļoti izaicinošs, īpaši Vanern ezerā, kur zivis izstrādā visādus jokus, piemēram ļoti ātri nomaina atrašanās rajonus.

Img 4549

Mūsu komanda saucās JugisPRO Eholotes.lv, Martins Balodis/Kristians Godins, starta nummurs 001,  jo bijām pirmie, kuri apstiprināja dalību sacensībās.

Kā mums gāja?

Visi mūsu rezultāti balstās uz darbu, pamatīgiem treniņiem, ūdeņu izpēti. Šeit – laika vienmēr būs par maz. Empīriski neiespējami iepazīt 40 x 40 km plašu ūdeni ar neskaitāmām, salām, sēkļiem, kantēm un ,protams, akmens “Zemūdenēm”. Lielās mēdz būt visur. Atslēdziņas – barības bāze, ūdens temperatūra, straumes esamība un virziens, slēptuves (akmeņi, veģetācija) – veido kaut kādu algoritmu, pēc kura vadoties tiek kalti plāni. Plani kā cīnīties ar labākajiem līdaku spiningotājiem no daudzām valstīm.

Pērnais plāns mums balstījās uz dziļiem ūdeņiem, bet sacensību laikā tika samainīts pret seklāku versiju. Šogad bija citādi. laikam pilnīgi viss bija citādi.

Iepazīšanās ar ūdeņiem un pērnā gada pieredze mūs ievilināja seklumos. Meklējām veģetāciju, zāļu laukus, kuros slēpjas metrs+ zivis. Iepriekšējā pieredze tur deva tikai mazās un tā izrādījās trausla. Pagājušā gadā uzvarēja ekipāžas, kuras ķēra tieši seklumos. Ok, sekliem mači 🙂

Izbraucām daudzus rajonus, arhipelāgus, līčus. Apzinājāmies, ka mēs zinām daudz mazāk par pieredzējušajiem Vanern matadoriem. Treniņu dienās 100 km dienā bija normāls rādītājs, jo attālumi milzīgi. Pieredzi šeit mēra kilometros. Joks. Ar daļu patiesības. Izmēģinājām visus mums zināmos paņemienus līdaku ķeršanai veģetācijā, tai skaitā lielus spinerbaitus, čaterbaitus – zivis noķerām uz visu ko metām. Tik pietrūka izteikta karstā punkta, kur rezultātu uztaisīt ātri. Zivis izklīdušas pa malu malām.

Pirmā diena.

Pirms starta, vienā katā ar pērnajiem līderiem

Sacensības sākām ar iespējami labāko vietu, braucām tālu, tās bija zāles ar lielisku sīko zivju daudzumu perimetrā, šeit testējot bija arī 107 cm zivs, kura pēc mūsu aprēķiniem sarakstam kvalificējas ar garantiju, bija arī mazākas. Vietas daudz, ir kur manevrēt, 2 laivas mierīgi pavelk. Izrādījāmies, ka šeit esam 3 laivas, distance, kura jāievēro – 150 m starp laivām, iesaldēja manevrēšanas iespējas un lielo tur nedabūjām. Pāris stundas pazaudējām savā punktā, kuram ļoti ticējām un devāmies tālāk. Ar nulli sarakstā. Viena no konkurentu laivām šajā laikā kaut ko mērīja, izrādījās 4 mēri no 77 līdz 90 cm. OK. Zivis nobīdījušās. Ne tur kur mēs tās zinājām…

Otrā punktā mums gāja ievērojami labāk. Jau pirmajā pusstundā iesmeļam 111 cm skaistuli uz 10 collu Sawamuras offsetā. Šī kombinācija strādāja ļoti labi arī citas dienas un agresīvi velkot zivis tās varēja no biezajām zālēm izvilkt.Img 8903

Pēc kāda brīža izleca vēl viena – 98 cm garumā, kas arī bija saraksta zivs ar augstu ticamības koeficientu. Vēl pasmējāmies, ka būtu dikti glauni pastrādāt pie šīs zivs “nodzēšanas”.

Laiks skrien vēja spārniem, citi punkti rezultātu nedod, tik mazas zivtiņas ap 60-70 cm piesakās regulāri. Ritot pēdējai stundai izlemjam atgriezties šai pat rajonā un iesmeļam 97 cm. OK, trīs labas zivis pirmajā dienā nav slikti. Domīgus mūs padara vāciešu rezultāts – pilns saraksts ar lielu labāko zivi – 117 cm. Kā to var dabūt gatavu? Atkal kāda neapgūta līča brīnums? Superklints?

Dzīve piespēlē visādus pigorus. Treniņu laikā sapazināmies ar zviedriem, ar kuriem mums kaut kā izveidojās ļoti sakarīga komunikācija, tā vienkārši un atklāti par daudzām lietām. Džeki startēja pirmo reizi un bija ļoti runīgi, atklāti. Mums ko slēpt arī nebija. Tā arī tikām pie informācijas, kas mūs reāli nolika uz vienas vietas. Vācieši copēja ar LIVE tehnoloģijām un ķer pelāģisku zivi. Tas bija kā šāviens pa smadzenēm. Mēs bijām mēģinājuši tās šeit meklēt, bet nesekmīgi.

Otrā diena.

Otrā dienā nesamies uz savu jauno labāko vietu ar vienkāršu plānu – izmalt līdz galam un skatīties kas notiek tālāk. Izmaļam 81 un 92 cm. Nav saraksta zivis, bet ieskaites zivis ir un esam vienas zivs attālumā no saraksta aizvēršanas. Liekam uz to, ka spēsim atrast šo vienu (un daudzas lielākas) izmantojot jauno Garmin XR sonāru, kas šiem dziļumiem ir kā radīts. Vāciešiem tikmēr vēl viena 117 cm, kas mūs motivē uz nezināmo – atrast un noķer Vanern pelāģisko līdaku. Mērķtiecīgi. Atrast un noķert!

Nav tā, ka mēs nebūtu iekš Vaner pelāģisko zivi dabūjuši. Arī pērn pa kādai sonārā pamanījām, arī noķerām, bet visi mēģinājumi tās atrast kā sistēmu – bija neveiksmīgi. Meklējot atradām neko. Milzīgu tukšu ūdeni ar daudz smalkām zivīm. Šogad taisot dziļumu testu treniņos arī turējām acis vaļā un meklējot zivis dziļāk – tikām pie 114 cm smukules. Bet sistēma neveidojās, līdaku populācija kā stabili atrodama vērtība sacensībām – neuzrādījās, bet vācieši stabili pierāda pretējo.

Vanern Pike 114 cm

Apmēram pēc 45 minūtēm pēc vienmuļas pārvietošanās pa Vanern viļņiem ieraugām pirmo zivi, tā paķer agresīvi, resna kā bumba, tikai 85 cm, bet tas apstiprina zviedra teikto – tā var noķert. Tad vēl pēc laika jau 99 cm, tad vēl 110 cm…. Sēžu ar bēdīgu ģīmi klausoties V8 bubināšanā, jo saprotu, ka kopš šīm sacnsībām šis ezers vairs nebūs tā klasiskā vērtība – zāles, klintis, kantis, sēkļi ar “pareizo” struktūru… Arī šeit maisam gals ir vaļā. Sākusies LIVE dominances ēra… Meklējam zivis, kuras noķert.

Otro dienu pabeidzam ar 6. vietu 79 komandu konkurencē. Ļoti gribam pārspēt iepriekšējā gadā sasniegto, bet rezultāti ļoti blīvi. Uzliekam par mērķi nodzēst 92 cm un 97 cm līdakas ar labiem metriem. Bija zivis, kuras mums nepieķērās, bija kuras ignorēja, apmēram 20 km , kurus nobraucām live režīmā kaut kādas tendences iezīmējās un jācenšas tās izmantot. Tāds plāns.

Trešā diena, fināls.

Trešā diena iesākas pēc plāna, viļņi milzīgi, bet mēs ar cietiem ģīmjiem mēklējam līdakas 40 x 40 km teritorijā bez iepriekšējas sagatvošanās šādam pavērsienam. Protams, ka pieredze pelāģiskajā copē mums ir, bet iztrūkst pats galvenais – KURĀ RAJONĀ? Ezera vidū uz 30 m dziļa sēkļa noķeram 91,5 cm… Skaista zivs, bet neder… tad vēl mazāku.. mainām rajonu… tukšs… mainām rajonu … tukšs… atgriežamies kur bijām iepriekšējā dienā, sākam dažus kilometrus nostāk, redzam smuku zivi, Krists uzmet zivs reaģē strauji, cope! Un pēc brīža – atā… KĀ? Tad vēl pāris tukšās copes. Man nomūk viena smuka zivs, iemauc un nav galā. Neticami. Zivij arī. Nāk līdzi māneklim, kurš tikko izspruka no mutes un nezin vai kost vēlreiz vai kā?

Tad ar 98 cm nodzēšam 92 cm pastarīti un sākam apzināties situācijas nopietnību. Mēs nezinām kur ir labāks līdaku izmērs pelāģiskā versijā. Par iepriekšējām iestrādēm krastos un zālēs vairs ticības nav. Mums ķeras 80-90cm zivis, bet mēs pat neredzam M+. Izmēģinām vēlreiz rajonu, kur pieķērās 110 cm, tur iepriekš redzējām vairākas lielas zivis, kuras nereaģēja, bet arī tās vējš aizpūtis kaut kur prom. Pārbaudām savas idejas, metodiski, mierīgi, kārtīgi, bet zivis neatrodam. Lielās neatrodam, jo 80-90 cm ķerās vēl. Pat mest negribās, jo jaunais Garmin LiveScope XR sonārs rāda tik skaidri pat 60-70 m atālumā, ka šaubu par zivju izmēru nav. Vēlreiz nomainām rajonu un noķeram vēl 2, kuras derētu daudziem citiem dalībniekiem, bet mums ir par īsu…

Noveļamies uz 10. vietu. Domas, par to – vai zālēs/klintīs būtu dabūjuši vairāk – pa galvu nemaisās. Izvēle šoreiz bija par labu rezultātam. Mums ļoti patīk copēt seklumos, klasikā, lai gan LIVE vienmēr ir ūdenī. Papildus informācijai par sekotājām un neēdājām, par klinšu bluķiem un akmeņiem, par zāļem, to biezumu un robežām. Tas ir pierasts kā dziļums eholotē. Negaidītie BUMši ir lieliska lielo līdaku copes sastāvdaļa tomēr sacensībās tehnoloģijas ņem savu. Lai nu kā – esam desmitie starp daudziem jaudīgiem spiningotājiem un arī šo rezultātu būs jāspēj atkārtot. Vidējais zivs izmērs mums pārsniedza 1 M un tā tas bija 15 ekipāžām. Pagājušā gadā šis būtu sešinieka rezultāts. Viss attīstās un katrs pats izlemj – cik spēj sekot un cik lielā mērā to vēlas. Neviens taču neaizliedz copēt klasikā.

Epilogs.

No pērnā gada TOP3 ekipāžām mums priekšā nebija neviena, arī TOP20 tās nemanījām apbalvošanā. Tas ir Vanern, triku ezers. Čaļi jau vājāki nav palikuši, tik laivas labākas un jaudīgākas un pieredzes vēl vairāk. Pie zivīm bija tikušas 73 ekipāžas, 41 aizvēra sarakstu, 15 vidējo līdaku garmu dabūja virs 1 metra, garākā sacnesību ziv 121,5 cm, vēl 2 gab 120 cm, no kurām vinu noķēra spiningotāja.

Apbalvošanā uzzinām vēl vienu stāstu – lietuviešu ekipāža ieradās ezerā pirmo reizi, tikai 2 dienas pirms sacensībām, treniņos nedabūja neko, sacensībās nezināja ko darīt un sāka braukāties ar LIVE. Finišēja piektie. Apsveicam. Bez skaudības. Ar LIVE arī ir jāmāk.

Zivis var ķert dažādi un sportā tehnoloģijas vienmēr būs – laivas, motori, eholotes, dziļumu kartes, grafīta spiningi ar dārgām spolēm un fantastisku tehnoloģiju auklām, mānekļi, kurus izstrādā speciālisti daudzu gadu garumā – tās visas ir tehnoloģijas. Tāda ir mūsdienīgā augstākās līgas cope un mēs esam tajā iekšā. Bet – kad esi iekšā – jāiet uz rezultātu!

Esam pateicīgi mūsu līdzjutējiem, komandas biedriem, sacensību organizatoriem un neaizmirstmajam Vanern ezeram par lielsko nedēļu. Copes dienas dzīves rēķina neiet 🙂 Ne asakas!

Sekojiet Eholotes Video kanālam youtube, centīsimies samontēt karstāko no safilmētā.

Jūsu grozs
0