Atskats uz Predatortour 2024 paveikto un nepaveikto.
Pateicamies saviem ilggadīgajam atbalstītājam “BTA Insurance Group” par mūsu laivas Kasko polisi, ceļojuma apdrošināšanu un cilivtiesiskās apdrpšināšanas polisi. Šīs ir lietas, bez kurām uz lieliem mačiem braukt nevajag! Paldies!
Šīs nebija mūsu pirmās sacensības Nīderlandē, šajā sastāvā, kopā ar Kristapu, piedalījāmies otro gadu un vēl gadu pirms bijām šeit kopā ar Māri Bremzi. Iepriekšējos gadus zivju sarakstu aizvērām un šogad mērķi bija “to be or - no problem”. Ar līdakām nebija viegli arī pirms diviem gadiem kad līdaku aizvērām stundu pirms finiša un tad skrējām aizvērt zandartus 30 km no līdaku vietām. Toriez vēl varēja mizot saprāta robežās. Arī pērn nedabūjām kārotos metrus, lai gan bijām atraduši drošu vietu kur ķerās 70-80 cm līdakas un tabulu aizvērām pirmajā dienā. Pagājušā gadā. Šogad bija savādāk, jo sacensības notiem nedēļu agrāk, laiks auksts, veģetācija – citādāka. Papildus “bonuss” – pamatīgas straumes parasti mierīgajā rajonā.
Pirmā dienā viss gāja pēc plāna – meklējot rupjo līdaku savā galvenajā copes rajonā - labi salasījām asarus 49/47/43 un zandartus 71/67/65 priekš top 10, bet līdaka pieķērās tikai viena, it kā gandrīz derīga kā 3. mazākā, 85,5 cm, bet derīga tikai top 10, tas - ja nemērķē uz top 3. Otra līdaka – varbūt bija Kristapam, bet varbūt tas atkal bija liels asaris, jo ir reizes, kad var sajaukt zivi pēc copes un vilkšanas sajūtām. Likās, ka bija līdaka. Arī nebija liela. OK, gandrīz pēc plāna, jo metru nav, neviena.
Otrā diena izskatījās pēc ne-līdaku dienas, jo vējš pa dienu strauji rimās un līdakas varēja būt ļoti pasīvas. No rīta mūs īsi pirms punkta apdzina cita laiva un iegrieza priekšā, bet neapstājās. Vienkārši brauca tālāk, pāri mūsu copes vietām pāris metru seklumā. OK, kretīnu stratēģija vai prasta maucība? Par nolikumā minētās 150 m distances ievērošanu starp laivām ilūziju nav kopš pērnā gada un šogad mācījāmies šo punktu ignorēt. Turpinājām līdakas meklēt jaunās vietās un mērķtiecīgi gājām pa dažādiem dziļumiem un veģetācijas veidiem.
Mūsu pērnajā super rajonā zāle vēl nebija izaugusi un zivju tur nebija, bet otru bijām superrejonu pārmaluši līdz tuksnesim un tas nedeva līdakas ne mums ne arī citiem, kas tajā apvidū cīnījās. Līdaku nebija. Pirmā dienā no tur startējušām 6 laivām, kuras tur pavadīja visu dienu – līdakas bija kopā 2 – mums un vēl vieniem. Diemžēl meklējumi ļoti plašā teritorijā otrajā sacensību dienā deva tikai vienu labu kontaktu, kas nerezultējās. Bet tas varēja būt arī kontakts ar kādu no lielajiem brekšiem vai karpām, kuru tur zālēs netrūkst. Aizķerot tos aiz sāna – mauciens nav slikts 😊 Tā kā – garām!
Mazliet pieaudzējām asari uz 46, bet fokuss bija uz labu līdaku - saprast un noķert. Redzējām, kā zandarts vai asaris mēģināja aprīt nēģi, kurš peldēja pa ūdens virsu. Nēģim uz īsu brīdi izdevās paglābties pie mūsu laivas, bet nedomāju, ka palika lielas izredzes izdzīvot peldot pa virsu 😊 Finišā degunu neesam nokāruši, bet ir skaidrs pa kurām vietām 3. dienā vairs necopēsim.
Trešā diena – vējš 9 m/s iespieda mūs jaunās vietās, no sākuma likās, ka pat esam atraduši ko jaunu, jo 75-niece dusmīgi aprija muri-peli, ar lielisku maucienu, tomēr citas līdaku copes vairs nesekoja. Pārmeklējām ļoti plašus zāļu apgabalus dažādos dziļumos, krietni pastrādājām ar mānekļu klāstu, bet Nīderlandes līdaku lāsts mums šajā ūdenī ir kļuvis fundamentāls. Svilpītes ķert nemēģinājām, jo ir pilnīgi vienalga – vai esam 23. vai 103. vai 153. vietā, jo ārpus 10 nieka – vienalga - vairs nav rezultāts, kas interesētu.
Esam tur kur esam un zinājām, ka tā var notikt, bet tāds bija 2024. gada plāns.
Par pozitīvo – Kristaps 2x uzlaboja PB asaros un šobrīd ir nonācis pie nopietnā 52 cm sliekšņa, kuram tagad tikt pāri būs vēl interesantāk. Asari ķērās skaisti un nebija problēma vietās, kur copējām. Pirmajā trenniņu dienā noķērām pāris līdakas zināmā vietā un izlēmām zināmās vietas nepresēt, tik pieskatīt kas notiek ar veģetāciju, jo pērn tā izauga pa 5 dienām metrs+. Varbūt tomēr vajadzērja izkapāt to punktu pamatīgi un pamācīties noķert to, kas nopresēts līdz pamatiem. Būtu vairāk laika sačos citām vietām. Pēc kaujas visi gudri 😊
Par interesanto – šogad mūsu iecienītājā Haringvliet bija pārvērties līdz nepazīšanai - nopietna straume un straujas līmeņa svārstības, kurs nepiefiksējām uzreiz, tik procesā sākām apjēgt kāpēc atsevišķās vietās zāles brīžiem bija “pazudušas” un pēc tam strauji parādījās atkal. Nebijām plānojuši un negatavojāmies startēt citos ūdeņu apgabalos. Varbūt vajadzēja, bet mums te ļoti patika, agrāk 😊 Šogad šeit nesagāja.
Pie interesantā noteikti der pieminēt, ka pērnā gada labās vietas šogad nebija vairs spēlē uz līdakām. To secinājām kopā ar pāris pērnā gada vadošajām laivām. Arī tās šogad nenoorientējās netīrajā ūdenī ar stiprajām līmeņa svārstībām un straumēm, mocījās ar līdakām un to ieskaiti nevis cīnījās par uzvaru.
Domāju, ka arī pārējiem Latvijas dalībniekiem līdaku jomā nebija ar ko lepoties, jo labu mērķu sasniegšanai bez 3 metriem šeit ir grūti ko panākt. Šis ir viens no jautājumiem, kurš palika neatrisināts. Neviens no LV startējošajiem pie metra sacensībās netika, lai gan runāja gan par gida algošanu, gan kruķīšanas efektivitāti. Ja citus gadus mums bija varianti ar daudzām vietām un punktiem, kuros vienmēr izspiedām lielo līdaku variantus, tad šogad tas neizdevās pilnīgi. Kā uzzinājām pēc sacensībām, tad šogad bijām kopumā kļūdījušies ar reģionu, līdakas ķerās cita ūdens posmā, diemžēl. Arī ķeršanas tehnikā – citā.
Par tehniku, kuru lietojām.
Šogad mūsu laivā ir notikušas būtiskas izmaiņas. Ekrānu skaits ir samazinājies no 4 uz 2, bet tie ir kļuvuši lielāki. Kokpitā ir uzstādīts visjaunākais Garmin GPSMAP9019, bet priekšā ir sagatvota vieta 1623XSV, kurš pagaidām aizstāts ar 1223. Lielāki ekrāni dod iespēju ekonomēt telpu un enerģiju. Noteikti pieminēt vērts ir 9019 ātrdarbība, kura ir 7 līdz 10 reizes augstāka kā 84XX sērijas eholotēm. Tas ļauj daudz ērtāk darboties ar kartēm un izskauž jebkādas "lagas" dzīvajās tehnoloģijās. Vairāk informācijas - kā vienmēr - veikalā Eholotes.eu, uz vietas.
Garmin Force Kraken ir un būs mūsu elektro vilcējspēks. Šogad lielajā vējā ļoti daudz izmantojām kruīza funkciju - pārvietošanos ar konkrētu ātrumu noteiktā virzienā. Virzienu gaitā ļoti ērti korigēt gan no pults, gan ekrāna. Force Kraken māk vadīt laivu arī sāniski un sli`pi pret straumi. Viss klusi un lielski! Rekomendējām iegādāties kopā ar Garmin on-board warranty no Eholotes.eu.
Nobeiguma sadaļa. Pārdomas.
Daudz kas bija saistīts ar cenšanos ievērot noteikumus par maksimālo ātrumu 9-20 km/h, kas ievērojami palielināja laiku ceļā un minimizēja manevra rajonus. Kad dodies uz kādu vietu, kuru redzi, ka tā ir brīva – tas nenozīmē, ka tiksi tur, jo tur mierīgi ielidos kāds, kurš neuztraucas pār ātruma pārkāpšanu vai vēl vienkāršāk – nepiedalās sacensībās un neuztraucas par izdaudzināto un nevienam nepiespriesto DSQ.
Rezumē – līdakas ņēma, mēs nebijām pareizās vietās. Vietas katru gadu mainās, atkarībā no pavasara, temeperatūrām, vējiem, plūdiem Vācijā utt., bet šogad nebija iespēja legāli trennēties vairāk kā tikai 4 dienas, kas tādā teritorijā kā šī – 80 km gara un līdz par 3 km plata – ir daudz par maz. Fakts, ka maz redzējām vadošās ekipāžas – arī liecina par šo pašu. Daudz par maz info mums bija, vietējie uz ūdens bija pavadījuši efektīvas trenniņu dienas un atsveišķas ekipāžas esot aiztaisījušas sarakstu stāvot vienā punktā, nemainot atsveiķsus punktus 3 dienas, vertikāli gaidot zivi. Tā gan negribam ķert. Copes process mums ir ļoti svarīgs. Ķeršana pa zālēm, to kantīm - pilnīgi cita garša!
Citus gadus gana bijām redzējuši kā ekipāžas ar labu zivju sarakstu paliek aizmugurē dēļ vienas trūkstošas līdakas, asara vai zandarta. Tāda ir cope. Tā var sanākt 😊 Šogad bija mūsu kārta, bet tas neko nenozīmē 😊 Kas mūs nenogalina, tas padar stiprākus!
Kas vēl šķita dīvaini -tie bija sadalītie starti starp 3 ostām. Ideja par copes laika ekonomēšanu bija laba, bet sanāca tādas kā online sacensības. Tā viennozīmīgi ir priekšrocība vietējiem nelielo laivu copmaņiem un mīnuss ātrajām laivām. Vairāk kā pusi dalībnieku neredzējām, uz ūdens nesatikām vispār. Par šo jaunumu uzzinājām kritiski vēlu, nomainījām starta ostu uz rajonu, kurā zinājām kur ķert, bet šogad zivju tur bija maz. Pārskriet uz citu rajonu kur neesi trennējies – tur mums pietrūka drosmes un uzņēmības riskēt. Palikām Haringvliet un paralēli gatavojāmies WPC, kurš notiks drīz, jūlija sākumā. Un tur viss būs savādāk 😊 Centīsmies atkost jauno ūdens/veģetācijas stāvokli, zivju lokācijas un aizķerties, pacīnīties pret zinošajiem vietējiem copmaņiem.
Izzināt ko jaunu un atrisināt kādu zemūdens mīklu vienmēr ir interesanti, it īpaši ūdeņos ar tik lieliskiem zivju resursiem. Tāpēc jau copi mīlam! Tāpēc copēt braucam!
Ķeram Lielās!
